KĀ ES NOLĒMU IZSTRĀDĀT PRODUKTUS STĀSTU ŽURNĀLAM “BEAUTY CLOUD”
Viena no cilvēka ķermeņa brīnumainākajām īpašībām ir dabisks dziedinošais intelekts, kas spēj pastāvīgi atjaunoties un izdziedināt sevi. Bet nesabalansēts uzturs, ilgstoša un nepārdomāta medikamentu un kontracepcijas tablešu lietošana, agrīna dzimumdzīve, alkohols, smēķēšana un vispārējais stresa līmenis mūsdienu Rietumu sabiedrībā nelabvēlīgi ietekmē veselību, tostarp arī seksuālo. Viss, kas mūs nenogalina, padara mūs vājākus…
Lai saglabātu iespējami augstāku fertilitātes līmeni, hormoniem jābūt līdzsvarā. Lai veicinātu šī līdzsvara saglabāšanos, andrologs Dr. med. Juris Ērenpreiss (Eiropas Androloģijas akadēmijas loceklis un sertificēts klīniskais andrologs, vadošais pētnieks Rīgas Stradiņa universitātē), sadarbībā ar Ajūrvēdas ārstiem un speciālistiem no Indijas, ir izstrādājis augu izcelsmes preparātu kompleksus, lai uzlabotu vīriešu un sieviešu dzimumveselību un reproduktīvo funkciju
Mūsdienu farmakoterapija ļauj veiksmīgi koriģēt dažādus funkcionālos traucējumus. Taču pēdējo gadu laikā, dažādu traucējumu ārstēšanai kopā ar klasisko terapiju izmanto alternatīvas vai papildinošas metodes. Lieliski sevi ir pierādījuši dabiskie līdzekļi, kas uz organismu iedarbojas maigi un daudzos gadījumos ne mazāk efektīvi. Terapija ir mērķēta uz organisma atveseļošanu kopumā, nevis uz atsevišķiem tā orgāniem. Daudzi nesen veiktie pētījumi ir pierādījuši, ka seksuālie vai auglības traucējumi, vai dzimumhormonu disbalanss ir tikai viens no simptomiem, kas norāda uz visa organisma sliktu veselības stāvokli — gan vīriešiem, gan sievietēm. Dažādi pētījumi mūsdienu medicīnas līmenī ir pierādījuši un izskaidrojuši Ājurvēdā tūkstošiem gadu pazīstamu dabīgo augu preparātu labvēlīgo iedarbību uz vīriešu un sieviešu dzimumveselību un reproduktīvo funkciju, to spēju uzlabot hormonālo stāvokli, veicināt seksuālās funkcijas atjaunošanu. Pašlaik līdzīgus preparātus plaši rekomendē vīriešu fertilitātes fizioloģisko aspektu uzlabošanai
Dr. med. Juris Ērenpreiss: «Visu bērnību un jaunību mocījos ar iedzimtu plaušu kaiti — bronhektāzēm. Izslimoju vairākas pneimonijas, bieži biju slimnīcās. Centos stāvokli uzlabot, aktīvi sportojot un pūšot flautu. Taču plaušu stāvoklis neuzlabojās, un tradicionālā medicīna (ārsti pulmonologi) man nespēja palīdzēt. Vēlāk saskāros ar Ajūrvēdu, un pēc speciālista ieteikuma, izmēģināju veģetāru diētu, papildus lietoju dažus augu izcelsmes preparātus. Biju pozitīvi pārsteigts, ka mana plaušu kaite, ar ko biju mocījies gadiem ilgi, pilnībā izzuda pusgada laikā! Kopš tā laika pagājuši nu jau 22 gadi. Es joprojām esmu veģetārietis, un sāku pētīt Ajūrvēdu jau kā ārsts. Es bieži saskaros ar neauglības problēmām un seksuālajiem traucējumiem, un pie manis vēršas gan vīrieši — kā pie androloga, gan sievietes — kā pie seksopatologa vai Ajūrvēdas speciālista. Es vienmēr cenšos paskatīties uz problēmu no dažādām pusēm, un atrast piemērotāko risinājumu. Klasiskās medicīnas ietvaros Latvijā kļūst pieejamas arvien vairāk ārstēšanas metodes, un mūsu klīnikā mēs izmantojam jaunākās zinātniskās pieejas un iekārtas. Taču reizēm pietiek ar maigāku iejaukšanos ar uzturošo ārstēšanu, un šeit palīgā nāk Ajūrvēda, taču ideālus gatavus, iedarbīgus un licenzētus (atbilstošus ES prasībām) preparātus es neatradu. Tādēļ izstrādāju tādus pats, izmantojot savas zināšanas, pieredzi un zinot, kas nepieciešams maniem pacientiem.”
Autore Almaza Pirha
ANDRO GOLD FORTE
AUGU IZCELSMES PREPARĀTS, VĪRIEŠA SEKSUĀLAJAI VESELĪBAI
Preparāts stimulē spermatoģenēzi, atjauno spermatozoīdu apaugļošanas spējas, samazina stāzes procesus prostatā, tam ir pretiekaisuma darbība, kā arī uzlabo prostatas dziedzera audu apasiņošanu. Augiem, kas ir iekļauti preparāta sastāvā, piemīt afrodizējošas īpašības, kas pastiprina dzimumtieksmi. Var lietot bez ārsta nozīmējuma, ievērojot ieteicamo devu, kursa veidā 2-3 mēnešus.
Sastāvā:
Miega vitānija ir uzrādījusi placebo kontrolētos mūsdienīgos pētījumos (Ambiye et al., 2013) gan spermas kvalitātes uzlabošanas efektu, gan testosterona līmeņa pieaugumu.
Stizolobija (Kapikachu, Mucuna pruriens) — augs, kas uzlabo reproduktīvo veselību. Mūsdienu zinātniskie pētījumi ir apstiprinājuši, pierādot stizolobijas spēju gan normalizēt dzimumhormonu līmeni, gan uzlabot spermas kvalitāti, kā arī spēju samazināt lipīdu peroksidāciju (ok - sidatīvo stresu) spermā (Gupta et al., 2011; Singh et al., 2013).
Tāpat preparāta sastāvā ir iekļauti augi ar labi zināmām dzimumsistēmas, prostatas darbību normalizējošām īpašībām, tai skaitā pretiekaisīgām īpašībām, augi, kas uzlabo spermas kvalitāti, seksuālo funkciju, urīnizvadistēmas darbību.
Preparāta kompleksai iedarbībai Androgold Forte sastāvam ir pievienoti pēc savām īpašībām unikāli organisma vitalitāti paaugstinoši un vispārspēcinoši preparāti: Mumijo (Shilajit, Asphaltum punjabianum), kas satur vismaz 85 minerālus jonu formā; «Indijas ērkšķoga» (Amla, Emblica officinalis) — viens no bagātākajiem C vitamīna avotiem dabā; Koraļļu pulveris (Praval Pishti, Paederia foetida) — izcils kalcija avots.
KAS VĪRIETIM JĀZINA PAR SEKSUĀLI TRANSMISĪVĀM INFEKCIJĀM
Seksuāli transmisīvās infekcijas (STI) ir plašāks jēdziens par venēriskajām slimībām, ietverot sevī infekcijas, kas tiek nodotas dzimumceļā. Izplatītākās infekcijas ir trihomonoze (katru gadu pasaulē saslimst ap 170 miljoniem cilvēku), hlamidioze, ģenitālais herpes vīruss, smailās kondilomas, gonoreja un sifiliss (pēdējas divas tiek pieskaitītas pie venēriskām slimībām). Ar šīm slimībām var inficēties, ja ir bijis seksuāls kontakts ar inficētu partneri un nav lietoti attiecīgie izsargāšanās līdzekļi (prezervatīvi u.c.). Savukārt ureaplazmozi un mikoplazmozi (ko agrāk arī pieskaitīja pie STI) izraisošie mikroorganismi sieviešu dzimumceļos var būt sastopami arī pirms dzimumdzīves uzsākšanas, tāpēc šīs infekcijas ne vienmēr var uzskatīt par seksuāli transmisīvām. Vairākuma šo infekciju īpatnība ir tāda, ka pēc inficēšanās nekādas sūdzības un simptomi daļā gadījumu pat var neparādīties, un jūs nemaz nezināsiet, ka esat ar kaut ko inficējies. Tāda ir vīriešu dzimumceļu īpatnība – pēc inficēšanās sūdzības var neparādīties, vai tās parādās un tad pamazām pašas pāriet pēc neilga laika. Un vīrietis aizmirst, ka kaut kas “tāds” varēja būt. Taču abos gadījumos vīrietis ir šīs infekcijas nēsātājs un, pirmkārt, turpmāko partneru potenciāls inficētājs, otrkārt, šīs infekcijas, pat neaizsaukdamas simptomus, vienalga var izdarīt savu melno darbu, ieperināties prostatā un izsaukt pēc kāda laika prostatītu, vai novest pie kādiem citiem sarežģījumiem (oliņu piedēkļu iekaisums u.c.).
Ne visi cilvēki ir pilnīgi simtprocentīgi uzņēmīgi pret STI. Tas nozīmē – ja jums ir dzimumkontakts ar inficētu partneri, pastāv zināma iespēja, ka jūs neinficēsieties. Ar trihomonām, hlamīdijām, ureaplazmām un mikoplazmām inficēšanās notiek 60-90% gadījumu (tātad tomēr pietiekami bieži). Ja sūdzības parādās, tās parādās pēc 1-3 nedēļām no inficēšanās brīža. Simptomi var būt duļkaini, bālgani vai strutām līdzīgi izdalījumi no urīnkanāla atveres, niezoša vai dedzinoša sajūta urīnkanālā (īpaši – urinējot), urīnkanāla atveres piepampums un apsārtums, biežāka urinācija. Hlamidioze var izsaukt ne tikai urīnceļu iekaisumu, bet arī locītavu un acu iekaisumu.
Inficēšanās ar gonoreju gadījumā tā saucamais inkubācijas periods (no dzimumkontakta līdz simptomu parādīšanās brīdim) ir īsāks: 3-4 dienas. Sūdzības – strutaini, zaļgani dzeltenīgi izdalījumi no urīnkanāla atveres, urīnkanāla atveres piepampums un apsārtums, sāpes urinējot (it sevišķi urinācijas sākumā). Ja slimība netiek ārstēta, apmēram pēc 2-3 nedēļām sūdzības izteikti samazinās vai pat izzūd. Tas nozīmē, ka infekcija ir pārvietojusies tālāk pa dzimumceļiem - uz oliņām, prostatu, citiem dzimumdziedzeriem. Vēl pēc kāda laika slimība pāriet hroniskā formā. Līdz tam lietu ielaist nebūtu vēlams, jo, pirmkārt, kaut arī vīrietim sūdzību var vairs nebūt, viņš ir infekcijas nēsātājs un var seksuālā ceļā inficēt citus cilvēkus. Otrkārt, slimību hroniskā stadijā, kad tā jau ir ieperinājusies prostatā un citos dzimumdziedzeros, izārstēt ir daudz grūtāk. Tas pats sakāms par pašārstēšanos, kad parādās sūdzības un zāles tiek lietotas pēc kāda “pieredzējušāka” drauga ieteikuma. Nepareizas ārstēšanās rezultātā infekcijas baciļi netiek iznīcināti, bet mutē (veidojas tādi baciļi-mutanti), no kuriem pēc tam tikt vaļā jau ir daudz grūtāk. Baciļi var zaudēt savu apvalku un kļūt neinfekciozi, taču tie arī neiet bojā, bet var gadiem ilgi gaidīt piemērotu brīdi, lai sāktu vairoties. Nepareizas vai nepietiekamas ārstēšanās rezultātā šiem baciļiem izstrādājas tāda kā imunitāte pret lietotajām zālēm, un tās turpmāk uz tiem vairs neiedarbosies.
Herpes vīrusu infekcijai ir raksturīgs dzimumlocekļa ādas apsārtums, nieze, kas parādās 4-6 dienas pēc dzimumakta. Šajā vietā drīz veidojas pūslīši, kas pildīti ar šķidrumu. Tie pēc kāda laika plīst, un veidojas sāpīgas čūliņas. Herpes vīrusam ir raksturīgi tā saucamie recidīvi. Pēc čūliņu izzušanas vīruss organismā saglabājas un var neko ļaunu nedarīt. Taču pie nelabvēlīgiem apstākļiem (pazeminoties imunitātei, piemēram, kādas slimības laikā, pēc traumām u.c.) vīruss var atkal aktivizēties, un čūliņas parādās no jauna. Šajos gadījumos nepieciešama ārstēšana, jo šīs sāpīgās čūliņas ir diezgan nepatīkama parādība, bez tam šajā laikā vīrietis var aplipināt ar vīrusu savas partneres.
Smailās kondilomas izraisa cilvēka papilomatozais vīruss. Tā izpausme ir balti un smaili, atsevišķi stāvoši vai arī saplūstoši izaugumi. Tie var būt nelieli un pat grūti pamanāmi, bet var arī sasniegt lielākus izmērus (ja tie saplūst, tad pēc izskata var atgādināt puķu kāposta galviņu). Šie vīrusa izraisītie izaugumi parasti izvietojas pie dzimumlocekļa galviņas pamatnes, uz dzimumlocekļa ādas vai ap anālo atveri.
Sifilisa infekcijas gadījumā inkubācijas periods ir apmēram 1 mēnesis. Pēc šī laika infekcijas iekļūšanas vietā (parasti – dzimumlocekļa galviņa, priekšādiņa) parādās tā saucamais “cietais šankrs” vai specifiska ovāla čūliņa ar blīvu pamatni. Pēc 2-3 mēnešiem sākas slimības otrais periods, kas raksturojas ar ādas, gļotādas izmaiņām, centrālās nervu sistēmas un iekšējo orgānu izmaiņām. Šī perioda sākumā uz krūtīm parādās izsitumi rozā plankumu veidā, kas izzūd 1 mēneša laikā. Otrais periods ilgst 3-5 gadus, slimības saasinājumi mijas ar stāvokļa uzlabošanos. Slimības trešajā periodā sākas neatgriezeniskas destrukīvas izmaiņas iekšējos orgānos. Šeit aprakstīta, protams, neārstēta sifilisa attīstības aina.
Bez tam mūsu dienās nākušas vēl vienas briesmas klāt – AIDS. Šis nelabais vīruss strauji izplatās, un tam ir divi galvenie izplatības veidi – starp intravenozo narkotiku lietotājiem un seksuālā ceļā. Apmēram 10 gadu laikā vīruss sagrauj cilvēka imunitāti un pretošanās spējas jebkurai parastai infekcijai vai slimībai, kuras tad var kļūt šim cilvēkam liktenīgas. Šis vīruss ir ļoti mainīgs, tāpēc pret to ir tik grūti cīnīties. Tas ir kā hameleons – tiek atrastas zāles (vakcīnas), kas varētu ar to cīnīties, bet vīruss jau ir paspējis izmainīties, un zāles nedarbojas.
Tātad ieteikumi būtu sekojoši: pirmkārt, kad jūsu intīmās attiecības tuvinās to apogejai – seksam, uz brīdi pacentieties iznirt no kaisles atvara, kas jūs rauj iekšā savā neprātīgajā virpulī, un pamēģiniet atcerēties par tādām piezemētām lietām kā prezervatīvs. Ja jums ir viena pastāvīga partnere un jūs esat pārliecināti par savu un partneres seksuālo veselību – jums ir paveicies (jūs varat grimt kaisles atvarā bez piezemētām domām – ja nu vienīgi par nevēlamu grūtniecību)! Otrkārt, parādoties pirmajām sūdzībām un aizdomām par iespējamo inficēšanos, dodieties pie ārsta, lai pēc iespējas ātrāk tiktu vaļā no šiem organismā nevēlamajiem viesiem. Treškārt, ja jums ir bijuši seksuāli kontakti bez attiecīgiem izsargāšanās līdzekļiem ar partnerēm, par kuru veselību jums drošu ziņu nav, un jums nekādas sūdzības nav parādījušās, arī profilaktiski ik pa laikam (ja seksuālie kontakti bez attiecīgiem izsargāšanās līdzekļiem ar partnerēm, par kuru veselību jums drošu ziņu nav, ir jūs dzīvesveids) dodieties pie ārsta uz pārbaudēm, jo slimība var noritēt arī bez simptomiem un sūdzībām.
Vēl vienas briesmas, kas draud no STI, ir neauglība. Organisms, tajā iekļūstot infekcijai, sāk producēt lielā daudzumā baltos asinsķermenīšus. Baltie asinsķermenīši ēd nost infekcijas mikrobus. Taču, par nelaimi, tie saēd arī spermatozoīdus. Ja infekcija ieperinās prostatā, tad baltie asinsķermenīši spermā pastāvīgi ir pavairotā daudzumā, un spermas kvalitāte stipri krītas. Jāsaka, ka šis bija galvenais vīriešu neauglības cēlonis Latvijā, kā tas tika konstatēts pētījumā no 1998.-2001. gadam, apsekojot gandrīz 600 vīriešus no pāriem ar neauglības problēmām. 43% tika konstatēts pavairots balto asinsķermenīšu daudzums spermā. Nevienā citā valstī tāda infekciju izplatība starp vīriešiem no neauglīgiem pāriem nekad nav tikusi konstatēta. Spermas kvalitāte no apsekotajiem 600 vīriešiem 78 procentiem bija pazemināta, kas arī krietni pārsniedz citās valstīs pētījumos konstatētos 45-50% gadījumu spermas pazemināšanos vīriešiem no pāriem ar neauglības problēmām (jo neauglību izraisa arī sievietes reproduktīvās veselības patoloģijas). No otras puses, pētījumi par jaunu (18-19 gadus) vīriešu reproduktīvo veselību atklāj labu spermas kvalitāti šiem jaunajiem vīriešiem Latvijā, daudz labāku, kā citviet Rietumos. Tas nozīmē, ka mūsu vīriešiem visumā ir dabas dota laba spermas kvalitāte, taču ar saķerto infekciju palīdzību tā tiek ļoti strauji un stipri pasliktināta. Domāju, tas ir vēl viens pārliecinošs apsvērums, kas runā par nepieciešamību lietot kontracepcijas metodes, kas pasargā no inficēšanās ar STI.
PRIEKŠLAICĪGA EJAKULĀCIJA
Pretēji citiem seksuāliem traucējumiem kā libido traucējumi un erektilā disfunkcija (ED), priekšlaicīgai ejakulācijai (PE) līdz šim netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Lai gan ir zināms, ka PE atrodas otrajā vietā starp biežāk sastopamajiem seksuālajiem traucējumiem pēc ED, pēc dažiem datiem – pat pirmajā vietā (1). Tā kā ED izplatība tiek lēsta ap 20-50% vīriešiem (it sevišķi vecumā pēc 40 gadiem), tad jebkurš var iedomāties PE plašo izplatību.
Lai gan nav vispārpieņemtas PE definīcijas, tiek uzskatīts, ka tā ir pastāvīga nespēja voluntāri novilcināt ejakulāciju pēc dzimumlocekļa ievadīšanas makstī (ejakulācija notiek uzreiz pēc ievadīšanas vai īsi pēc tam) vai nespēja novilcināt ejakulāciju pēc minimālas seksuālas stimulācijas (2). Lietojot šo definīciju, tiek ieteikts ņemt vērā vīrieša vecumu, vai nav jauns seksuālais partneris (vai situācija), un seksuālās aktivitātes biežumu. 90% vīriešu ar PE ejakulācija notiek mazāk kā vienas minūtes laikā pēc dzimumlocekļa ievadīšanas makstī, pie tam 80% ejakulācija notiek maksimums 30 sekunžu laikā, un 60% - 15 sekunžu laikā (3). Tātad runa ir nevis par minūtēm, bet par sekundēm.
Gadiem ilgi tika uzskatīts, ka PE ir psiholoģiska problēma vai paradums. Taču ejakulācijas fizioloģisko procesu izpēte palīdzēja izprast organisku traucējumu nozīmi PE. Vēsturiski var izdalīt 4 periodus ar dažādiem uzskatiem, kas ir PE un kā tā būtu ārstējama:
Ātrā ejakulācija (1887-1917)
PE pirmo reizi tikai aprakstīta 1887.g. (4), nākošā publikācija iznāca 1901.g. (5). Lai gan šajā 30 gadu periodā publikācijas medicīniskā literatūrā bija retas, taču interesanti, ka PE tika uzskatīta par patoloģisku fenomenu, nevis psiholoģiskiem traucējumiem.
Neiroze un psihosomātiski traucējumi (1917-1950)
1917. g. Abrahams (6) apraksta ātru ejakulāciju kā ejaculatio praecox un postulē, ka tas ir neirozes simptoms, ko izsauc neapzināti konflikti, līdz ar to ārstēšana būtu klasiskā psihoanalīze. No otras puses, citi ārsti šajā laikā apgalvo, ka PE ir anatomiski uroloģisku patoloģiju, kā pārāk īss frenulum vai izmaiņas uretrā, rezultāts, kas ir jāārstē ar priekšādiņas incīziju vai veromantanum elektrokauterizāciju. 1943. g. parādās uzskats, ka PE nav tikai vai nu tīri psiholoģisks vai somatisks traucējums, bet gan psihosomatiska problēma, ko izsauc psiholoģiski pastiprinātas trauksmes konstitūcija kombinācijā ar vāju „ejakulatoro sistēmu” (7). Šī viedokļa autors Šapiro izdalīja divu veidu PE: A tipa – iegūta PE, kas noved pie erektilās disfunkcijas, un B tipa - PE kopš pirmā dzimumakta. Daudzus gadus vēlāk šie tipi tiek nosaukti par primāru (dzīves garumā) un sekundāru (iegūtu) PE (8).
Uzvedības periods (1950-1990)
Vairums seksologu ignorēja Šapiro norādīto bioloģisko komponentu PE izcelsmē un medikamentozo terapiju, uzsvaru liekot uz psihoanalīzi. Uzvedības perioda pamatlicēji ir Māsters un Džonsons (9), kas norādīja uz uzvedības terpijas augsto panākuma procentu PE ārstēšanā ar „saspiešanas” un adaptētas Semansa (10) „start-stop” tehnikām. Māsters un Džonsons apgalvoja, ka vīriešiem PE attīstās sekundāri sakarā ar to, ka pirmie dzimumsakaru mēģinājumi bijuši sasteigti.
Neirobioloģija un ģenētika (1990-pašlaik)
Jāatzīst, ka uzvedības terapija PE ārstēšanā seksoloģijā dominē arī šobrīd. No otras puses, kopš 1990-tiem gadiem ir veikti daudzi pētījumi par serotonīnerģisko antidepresantu un lokālu anestētisku līdzekļu efektivitāti ejakulācijas aizkavēšanā. Tajā pašā laikā parādās jauns uzskats par PE neirobioloģiskiem iemesliem, kas norāda uz serotonīna metabolisma traucējumu specifiskos CNS reģionos un ģenētiskas noslieces saistību ar PE (11, 12). Tiek uzskatīts, ka palielināta dzimumlocekļa jutība un konstitucionāli paātrināts bulbokavernozais reflekss darbojas kā predisponējoši faktori PE attīstībai (13). PE ir saistīta ar samazinātu centrālu serotonīnerģisku neiropārvadi, 5-hidroksitriptamīna (HT)2C receptora hiposensitivitāti un/vai 5-HT1A receptora hipersensitivitāti. Līdz ar to PE ārstēšanā efektīvi ir 5-HT2C receptoru stimulatori un/vai 5-HT1A receptoru inhibitori.
Ejakulācijas ātrumu specifiskos CNS reģionos kontrolē tādi neiropārvadītāji kā dopamīns un serotonīns. No pētījumiem ar dzīvniekiem ir konstatēts, ka šie reģioni ir mediālais preoptiskais apvidus (MPA) hipotalāmā un nucleus paragigantocellularis ventrālajā medullā. MPA elektriska stimulācija noved pie ejakulācijas
Citi organiski faktori, kas var izsaukt PE, ir simpātiskās NS traumatizācija, ķirurģiska iejaukšanās vai citi jatrogēni cēloņi, kas ietekmē perifēro nervu sistēmu, kā arī ar PE tiek saistīti zems testosterona un plazmas magnija līmenis, hipertiroksinēmija, multiplā skleroze, cukura diabēts (ap 40% cukura diabēta pacientu tiek konstatēta PE), prostatīts.
Jāpiebilst, ka PE diagnostikā jāņem vērā četri dažādi aspekti: 1) laiks līdz ejakulācijai; 2) spēja voluntāri kontrolēt ejakulāciju; 3) izteikta distresa klātbūtne vai attiecību starp partneriem traucējumi; 4) izslēgšanas kritērijs, ka simptomi nav saistīti ar citu garīgiem, uzvedības vai fiziskiem traucējumiem. Jānoskaidro, vai PE ir primāra vai iegūta. Piemēram, iegūta PE nereti ir erektilās disfunkcijas sekas. Vīriešiem attīstās trauksme sakarā ar erektilo funkciju, un viņi sasteidz dzimumaktu ar domu, ka tā laiks ir limitēts. Jo ilgāk ir erekcijas problēmas, jo izteiktāka ir trauksme un PE.
Šī tēma ir zināmā mērā filozofiska, jo dažādām seksoloģijas skolām un tradīcijām ir atšķirīgi uzskati par šo jautājumu. Tiešām – kad tad sēklas noplūdi jeb ejakulāciju var saukt par priekšlaicīgu? Bez tam – kas vienam ir priekšlaicīgs, citam – tieši laikā, trešajam – par vēlu! Kāds ir normāls dzimumakta ilgums?
Tomēr izrādās, ka kvantitātei (dzimumakta ilgumam) arī ir liela nozīme. Tas ir saistīts ar sievietes dzimumsistēmas fizioloģiskām īpatnībām: ja vīrieši uzbudinās ļoti ātri, sievietes uzbudinās ļoti lēnām. Līdz ar to bieži novēro situāciju: vīrietis uzbudinājies, sasniedzis orgasmu un notikusi ejakulācija, bet sieviete pat vēl nav paspējusi īsti “iesildīties”, nemaz nerunājot par seksuālu apmierinājumu. Pēc statistikas datiem, vidējais dzimumakta ilgums Eiropā sastāda ap 5 minūtēm. Atkal parādās filozofisks jautājums – vai par priekšlaicīgu ejakulāciju uzskatīsim visu, kas ilgst mazāk par 2 minūtēm, vai varbūt pietiek ar 1 minūti, vai varbūt arī ar 5 minūtēm ir par maz? Domājams, jūs piekritīsiet, ja par kritēriju izvēlēsimies nevis absolūtos laika skaitļus, bet sievietes izjūtas un spēju sasniegt seksuālu apmierinājumu (orgasmu) līdz jūsu, vīriešu, ejakulācijas brīdim.
Senākajās austrumu kultūras un filozofijas tradīcijās seksam tika piedēvēta ļoti liela nozīme, kas aprakstīts senajos Indijas tantras un Ķīnas dao traktātos. Jāatzīmē, ka klasiskā mūsdienu seksoloģija ir cēlusies no šīm skolām un balstās uz to tradīcijām, kuras gan ir pārveidojušās līdz nepazīšanai. Šīs skolas uzskatīja, ka seksuālo attiecību galvenais mērķis ir sievietes seksuāla apmierināšana, un vīrietis kalpo tikai kā instruments tā sasniegšanai. Ir milzīga atšķirība starp šo kultūru uzskatiem un mūsdienu seksuālās kultūras uzskatiem tajā ziņā, ka tantra un daosims (pēdējais būtībā ir cēlies no tantras, kura nebūt nav vienīgi Indijas kultūra, bet visu āriešu priekšteču kultūra) uzskata, ka seksuālā māka ir jāapgūst tāpat kā jebkura cita māka (kā skaitīt, rakstīt, lasīt) un ka neviens vīrietis nepiedzimst ar automātiskām seksuālām zināšanām. Šīs skolas vēsta, ka sieviete uzbudinās ļoti lēnām, kas tās seksuālai apmierināšanai nepieciešams vidēji 10 000 (!) frikciju (kas laika ziņā atbilst apmēram divām stundām), ka sievietes izjūtas sāk pamazām mainīties un sāk tuvoties īstam seksuālam gandarījumam tikai pēc kādas stundas, ka viens orgasms nebūt nenozīmē, ka sieviete ir sasniegusi gandarījuma apogeju un vīrietis var mierīgi ejakulēt. Līdz ar to vīrieša spējai kontrolēt ejakulāciju tika pievērsta centrālā uzmanība. Ja vīrietis nebija spējīgs to kontrolēt, viņam nebija ļauts precēties. Skaidrs, tas nenozīmē, ka visi vīrieši palika vecpuišos, bet gan to, ka seksuāla izglītošana tika apgūta skolas solā vismaz tikpat ilgstoši un pamatīgi kā ģeometrija vai fizika.
Ejakulācijas kontroles panākumu atslēga ir vīrieša spēja kontrolēt savu uzbudinājumu un pārvaldīt starpenes muskuļus. Lai to iemācītos, nepieciešams ieguldīt lielu darbu, reizēm pat gadiem ilgu. Vai tas ir tā vērts, jūs jautāsiet? Tas nu jāspriež jums pašiem. Pārdomu veicināšanai pieminēšu interesantu ilustrāciju no klasiskajiem tantras traktātiem: kādā ciemā ieradies kāds svešinieks, apmeties nomaļā mājā, un drīz izpelnījies gandrīz visu ciema vīriešu naidu, jo viņu sievas skrējušas pie svešinieka kā negudras. Vīri beidzot nav izturējuši, savākušies viņa mājas priekšā un saukuši, lai viņš atklāj noslēpumu, kāpēc viņu sievas ir pēc viņa kā aptrakušas. Svešinieks iznācis uz mājas balkona, novilcis bikses un sācis urinēt. Pirms strūkla sasniegusi zemi, viņš to apturējis un ievilcis atpakaļ dzimumloceklī. Un piebildis: “Kad jūs tā varēsiet (lasi – pārvaldīt starpenes muskuļus), jūsu sievas nekur no jums prom vairs neskries.”
Kā var iemācīties kontrolēt savu uzbudinājumu? Tāpat, kā rakstīt un lasīt, tikai - daudz grūtāk, jo sava seksuālā uzbudinājuma kontrolei un pakļaušanai savai gribai nepieciešami īsteni dzelzs nervi. Tas ir galvenais priekšnoteikums veiksmīgai ejakulācijas kontrolei un dzimumakta paildzināšanai līdz vēlamajam. Ja vīrietis tā uzbudināsies, ka ejakulācija notiks, pat nepaspējot ievadīt dzimumlocekli makstī (kas arī nav nemaz tik reti sastopams), līdz starpenes muskuļu kontrolei lieta nemaz nenonāks. Mūsdienu medicīna nāk talkā un piedāvā dažādus medikamentus, kas vīriešiem palīdzēs tikt galā ar pārlieko uzbudinājumu gadījumos, ja nervi jau norūdās, bet metāls (nervi) vēl pamīksts. Jo atkal jāatceras, ka sievietes uzbudinās ļoti lēnām, līdz ar to priekšspēlei jābūt pietiekami ilgstošai, kuras laikā saglabāt vēsu prātu ir īsta vīrieša īstu dzelzs nervu cienīgs uzdevums. Tā ir viena no vīriešu biežākajām kļūdām – īsa priekšspēle, pāruzbudinājums pašam, sieviete tikai varētu sākt “iesildīties”, 2 minūtes, ejakulācija, un sieviete pat nav paspējusi īsti saprast, kas notiek.
Kad ir tikts galā ar šo etapu, var sākt domāt par starpenes muskuļu kontroles iedarbināšanu un turpmāku ejakulācijas kontroli. Šeit liela loma ir pareizai elpošanai, jo elpošana ir tieši saistīta ar uzbudinājumu: nemierīga un nepareiza elpošana - gaidi ejakulāciju. Ir dažādi elpošanas veidi, kas pielietojami seksa laikā uzbudinājuma kontrolei. Tos jums ieteiks ārsts.
Starpenes muskuļu kontrole ir ļoti svarīga, jo, saraujoties starpenes muskuļiem (un ne tikai tiem, taču vienkāršības labad apzīmēsim tos visus par starpenes muskuļiem), notiek ejakulācija. Spēsiet kontrolēt starpenes muskuļus un turēt tos atslābinātus, ejakulācija nenotiks, kamēr jūs tiem nepavēlēsiet sākt sasprindzināties. Lai iemācītos tos turēt atslābinātus, ir jāiemācās tos saspridzināt. Šī procesa apguvei nepieciešami ikdienas vingrinājumi – dažādi pietupieni, starpenes muskuļu saspridzināšana un citi.
Nu, labi, ar uzbudinājumu daudz maz esam tikuši galā, muskuļus mēģinām turēt atslābinātus, taču – vienalga jūtam, ka ejakulācija, nodevīgā, tuvojas! Ko darīt? Šeit dažādas skolas piedāvā dažādus paņēmienus: dažādu punktu spiešana, “start-stop” tehniku un citas lietas. Galvenais, kas jāatceras, ka nedrīkst spiest nekādus punktus, kad ejakulācija jau sākt notikt. Kļūdaini bieži vien tiek aprakstīta sekojoša tehnika: ir sākusies ejakulācija, tiek uzspiests punktā, kas atrodas starpenē pa vidu starp anālo atveri un oliņām, kā rezultātā tiek aizspiests sēklas vads, un sperma tiek aizvadīta uz urīnpūsli. Problēma tāda, ka spermai, neļaujot doties ārā, tā drāžas ne tikai uz urīnpūsli, bet spiežas arī atpakaļ oliņu audos. Ilgstoši praktizējot šo metodi, sāksies oliņu iekaisums un atrofija. Secinājums: kad jau iet, lai iet!
Visas punktu spiešanas tehnikas ir pieļaujamas tikai līdz brīdim, kad ejakulācija vēl nav sākusies; vēlams tās pielietot tad, kad parādās tikai attālas aizdomas, ka ejakulācija varētu tuvoties. Iespējami pielietojamie paņēmieni ir dažādi: vīrietis pats vai partnere spēcīgi uzspiež šim punktam uz sēklas vada pa vidu starp anālo atveri un oliņām jeb dzimumlocekļa pamatni; dzimumlocekļa galviņas saspiešana ar abu roku pirkstiem pēc Māstersa un Džonsona, attiecīga punkta saspiešana uz auss ļipiņas un citi. Diezgan plaši ir pazīstama tā saucamā “start-stop” tehnika, kad, jūtot tuvojamies ejakulāciju, vīrietis pārtrauc frikcijas un nogaida, kamēr uzbudinājums pāries. Diemžēl ar to vien parasti ir par maz, lai labi kontrolētu savu uzbudinājumu – var sanākt, ka seksa vietā ir viena vienīga nogaidīšana. Lai padarītu šo tehniku efektīvāku, nogaidīšanas laikā vēlams veikt dažus starpenes muskuļu vingrinājumus, kas šo nogaidīšanu padarīs atraktīvāku sievietei, un uzbudinājuma pazeminošais efekts daudzkāršosies. Šo vingrinājumu apguvei nepieciešams zināms laiks, to apguvei jānotiek ārsta uzraudzībā, lai, nepareizi izpildot vingrinājumus, nenodarītu ļaunumu savai veselībai.
Taču pats galvenais bauslis sekmīgas ejakulācijas kontroles nodrošināšanai un vispār galvenais seksa bauslis skan: “Domā vienmēr par sievieti!” Egoistus varu nomierināt – tas jums atmaksāsies!
Literatūra
Laumann EO, Paik A, Rosen RC. Sexual dysfunction in the United States: prevalence and predictors. JAMA. 1999; 281: 537-44.
Vandereycken W. Towards a better delineation of ejaculatory disorders. Acta Psychiatr Belg. 1986; 86: 57-63.
Waldinger MD, Berendsen HH, Blok BF, Olivier B, Holstege G. Premature ejaculation and serotonergic antidepressants-induced delayed ejaculation: the involvement of the serotonergic system. Behav Brain Res. 1998; 92: 111-8.
Gross S. Practical Treatise on Impotence and Sterility.
Krafft-Ebing RF. Psychopatia Sexualis. 11th edn. Stuttgart: Publishing Hause Enke, 1901.
Abraham K. Ueber Ejaculatio Praecox. Z Fur Aerztliche Psychoanalyse. 1917; 4: 171.
Schapiro B. Premature ejaculation. A review of 1130 cases. J Urol. 1943; 50: 374-9.
Godpodinoff ML. Premature ejaculation. Clinical subgroups and etiology. J Sex Marital Ther. 1989; 15: 130-4.
Masters WH, Johnson VE. Premature ejaculation. Masters WH, Johnson VE eds, Human Sexual Inadequacy. Boston MA: Little, Brown and Co, 1970.
Semans JH. Premature ejaculation: a new approach. Soth Med J. 1956; 49: 353-7.
Waldinger MD, Rietschel M, Nothen MM, Hengeveld MW, Olivier B. Familial occurrence of primary premature ejaculation. Psychiatr Genet. 1998; 8: 37-40.
Waldinger MD. The neurobiological approach to premature ejaculation.
J Urol. 2002; 168: 2359-67.Fanciullacci F, Colpi GM, Beretta G, Zanollo A. Cortical evoked potentials in subjects with true premature ejaculation. Andrologia. 1988; 20: 326-30.
VĪRIEŠU KONTRACEPCIJA
Ko vīrietis var darīt lietas labā, lai pasargātu sevi un partneri no nevēlamas grūtniecības? Diemžēl jāatzīst, ka izvēle nav liela, tāpēc šī nasta bieži vien tiek uzkrauta sievietēm.
Var izšķirt principiāli divas dažādas kontracepcijas metodes, kuras var izmantot vīrietis:
barjermetodes jeb metodes, kas novērš spermatozoīdu iekļūšanu sievietes dzimumceļos;
metodes, kas kavē spermiju attīstību oliņās.
Praktiskā ziņā šobrīd ir pieejamas tikai pirmās grupas metodes (barjermetodes), pie kurām pieder vairākas sieviešu kontracepcijas metodes (sieviešu kondoms, maksts diafragma, dzemdes kakla uzmavu un vēl pāris jaunas mehāniskas barjeras sievietēm), savukārt vīriešu arsenālā paliek vienīgi prezervatīvs.
Visiem labi zināmo “gumijiņu” trūkumi ir seksuālās baudas mazināšana un to tieksme nomaukties vai plīst gandrīz katrā desmitajā reizē, ja tie netiek lietoti pareizi. Lietojot prezervatīvus, vispirms jāpārliecinās, vai nav beidzies to derīguma termiņš. Prezervatīva paciņu atplēšot un prezervatīvu uzvelkot, jāizvairās no asiem priekšmetiem (šķērēm, gariem nagiem u.c.). Prezervatīvs ir jāuzvelk uz ereģēta (piebrieduša) dzimumlocekļa. Pirms uzvilkt prezervatīvu, ir jāsaspiež ar pirkstiem neliels rezervuārs – maisiņš prezervatīva galā, kur ir paredzēts ieplūst spermai. Ja tas netiek izdarīts un tur paliek gaiss, ejakulācijas brīdī, kad tajā drāzās iekšā sperma, gaiss arī mēģina kaut kur palikt, un pārplēš prezervatīvu. Ja rodas vēlme lietot kādas slīdināmību uzlabojošas smēres, drīkst lietot tikai speciālus uz ūdens bāzes radītus lubrikantus. Visādas tam neparedzētas eļļas un krēmi prezervatīvu sabojās. Pēc dzimumakta, dzimumlocekli izvadot no maksts (tas jāizdara, kamēr dzimumloceklis vēl nav zaudējis erekciju), prezervatīvs jāpietur pie maliņas, lai tas nenomaucas un jūs nebrīnītos – kā tad tā: sākumā it kā bija, bet beigās vairs nav? Pareizi prezervatīvus lietojot, tie plīst un nomaucas ļoti reti, un ir visnotaļ noderīgi, lai izsargātos no dažādām nepatīkamām seksuālām infekcijām (prezervatīvi šeit darbojas kā dubultā aizsardzība) un nevēlamas grūtniecības (pareizi lietojot, to efektivitāte var sasniegt pat 98%).
Pastāv vēl divas metodes, kas netiek īsti pieskaitītas pie barjermetodēm, taču pēc būtības tās arī ir vērstas uz spermatozoīdu nokļūšanas sievietes dzimumceļos novēršanu:
a) pārtrauktais dzimumakts.
Pārtrauktais dzimumakts (spermiju mānīšana, cerētā maksts skrejceliņa vietā izlaižot tos ārpus sievietes dzimumorgāniem) bieži tiek kombinēts ar kalendāro metodi. Ko tas nozīmē: meitene saka puisim – man nupat bija mēnešreizes, vai drīz būs, tagad var droši neaizsargāties un spermijus nemānīt, jo viņi skraidīs pa maniem olvadiem, bet tur – nekā! Ja ir cikla vidus (cikls skaitās no vienām mēnešreizēm līdz nākošajām), tad meitene saka – tagad ir bīstami, labāk pašā saldi kaislīgākajā brīdī velc to savu daiktu ārā! Šis bīstamais periods, kad var iestāties grūtniecība, parasti ir no 10-20. menstruālā cikla dienai, ja cikls ir 28 dienas. Jāatzīst, šo metodi par drošu kontracepcijas metodi uzskatīt nevar, lai gan tā tiek lietota pietiekami bieži (pēc aptauju datiem Latvijā par tādas lietošanu informēja 11,4% sievietes un 19,8% vīriešu, bet ir ticams, ka tā tiek lietota daudz biežāk). Kāpēc to nevar uzskatīt par drošu kontracepcijas metodi? Sievietei viena cikla laikā var nobriest divas olšūnas paredzētās vienas vietā, un tad “nebīstamās” dienas būs kļuvušas “bīstamas”. Treškārt, spermatozoīdi sievietes dzimumceļos reizēm saglabā dzīvotspēju līdz pat 7 dienām un, laiski airēdami ar astītēm šādā “piespiedu dreifā”, sagaida “bīstamās dienas”. Tāpēc arī grūtniecību iestāšanās biežums, izsargājoties šādā veidā, ir pietiekami liels (vidēji 20 sievietēm no 100 gada laikā iestājas grūtniecība, ja pāris lieto šo metodi). Vēl jāmin, ka ilgstoši praktizēts pārtrauktais dzimumakts var izsaukt vīriešiem problēmas ar prostatu un oliņām. Tajā brīdī, kad tuvojas orgasms, kurš tiek kādu brīdi aizturēts, vīrieša dzimumceļos ir ārkārtīgi liels spiediens, kas pa šo neilgo laiku var paspēt atstāt nelabvēlīgu iespaidu gan uz oliņām, gan prostatu. Ilgstoši praktizēts – tas nozīmē gadiem; ja kādreiz paretam tā gadās, nevajag uztraukties, staigājot un domājot, vai tikai man nesāk sāpēt oliņas (tās sāks sāpēt no šīs domas vien).
b) vazektomija
Vazektomija ir sēklas vadu ķirurģiska pārgriešana un tiek pieskaitīta pie ķirurģiskām kontracepcijas metodēm. Tā ir diezgan populāra procedūra attīstītās valstīs starp precētiem pāriem, kam jau ir bērni un kas domā, ka viņu mantojuma tiešo tīkotāju pulciņš ir sasniedzis tieši vajadzīgos apmērus. Tā ir diezgan vienkārša ķirurģiska operācija, kad sēklas vadi abās pusēs tiek pārgriezti un nosieti. Pēc pāris mēnešiem spermiji no spermas pilnībā izzūd, un turpmāk sperma sastāv tikai no prostatas un sēklas pūšļu “ūdentiņa”. Spermiju veidošanās process oliņās turpinās, tie vienkārši netiek ārā. Problēmas rodas, ja partnerattiecības izjūk (kā nereti mūsu laikos notiek), vīrietim ir jauna partnere, lielā mīlestība aizdedzina iesnaudušās vecāku jūtas: viss būtu tik labi, ja ... ... vēl kāds knēvelis ar netīru muti skraidītu apkārt, ieķēries mātes brunčos, un sauktu: ”Mammu, mammu, kad paps būs mājās?” Un vīrietis, uzbūris kopā ar jauno sievu (vai viņa uzbūrusi viņam) šādu idilli, norauš asaru un dodas pie ārsta – sak’, pārgriezāt, tagad šujiet atpakaļ! To ir iespējams izdarīt apmēram 10 gadu laikā pēc pārgriešanas operācijas (tāpēc, cienījamie vīrieši, - ja esat izvēlējušies vazektomiju, ziniet, ka laiks pārdomām jums ir 10 gadu). Diemžēl visbiežāk pēc tam grūtniecība tik drīz neiestājas – operāciju dēļ spermiji saskaras ar imūnsistēmas šūnām, kas nekad agrāk spermijus nav redzējušas. Tās nospriež: kas nezināms, iespējams – ienaidnieks (kāds bacilis vai kā), un sāk aktīvi ražot antivielas, kas ir tādas daļiņas, kas aplipina spermijus un neļauj tiem pakustēt. Šādos gadījumos jāķeras pie kādas no mākslīgās apaugļošanas metodēm.
Metodes no otras kontracepcijas metožu grupas (tās, kas kavē spermiju attīstību oliņās) pašlaik atrodas izpētes stadijā. Daudzi droši vien būs dzirdējuši, ka drīzumā tiek solītas vīriešu hormonālās kontracepcijas tabletes. Pie šīs otrās grupas pieder arī imunoloģiskā kontracepcija jeb vakcīnas. Tablešu ideja ir līdzīga kā sieviešu hormonālās kontracepcijas tabletēm – kamēr dzer, tikmēr vari neuztraukties. Vakcīnu ideja ir pavisam eleganta: uztaisi pretapaugļošanās vakcīnu, un gadu dzīvo, cepuri kuldams (par tētuku kļūt nebaidīdamies). Abas metodes balstās uz vienu un to pašu principu – bloķēt dzimumhormonu darbību, kas nepieciešami spermiju veidošanai. Pie šīm metodēm zinātnieki strādā jau gadus 10, taču pagaidām vīrieša organisms izrādījies sarežģītāks, nekā cerēts. Lieta tāda, ka, bloķējot dzimumhormonus, tai skaitā testosteronu, kurš ir viens no galvenajiem hormoniem, kas nodrošina normālu spermiju veidošanos, tiek kavēta ne tikai mazo astaiņu attīstība, bet arī citas funkcijas, par kurām testosterons ir atbildīgs. Tās ir dzimumtieksme jeb libido, normālu kaulu veidošanās process, normāla asins sastāva nodrošināšana un daudzas citas funkcijas. Jūs piekritīsit, ka diez vai gribēsit lietot kontracepcijas metodi, pēc kuras lietošanas zudīs jebkāda seksuāla interese, nerunājot par citām sliktām lietām! Līdz pat šim laikam zinātnieki lauza galvas, kā šo problēmu atrisināt. Iespējams, drīzā nākotnē mēs atkal kaut ko dzirdēsim par vīriešu hormonālajām tabletēm (vai pat drosmīgākie varēs tās izmēģināt – ja ne uz sevis, tad vismaz uz radiniekiem vai paziņām, kas noteikti ir drošāk).
"VĪRIEŠA CHECK - UP"
KAD KOVBOJA REVOLVERIM BEIDZIES ŠAUJAMPULVERIS
Almazas Pirhas intervija žurnālam “Beauty Cloud” Androloģijas centrā IVF Riga
Erekcijas traucējumi nav vienīgais iemesls kādēļ vīrietim būtu jāvēršas pēc palīdzības pie urologa - androloga. Nav jāgaida brīdis, kad urīna strūkla spēj nokļūt tikai uz jūsu zābakiem. Tāpat kā uzskatīt, ka vizīte pie speciālista ir nepieciešama tikai tiem, kuriem ģimenes anamnēzē ir prostatas vēzis.
Bērna ieņemšanai nepiemērota spermas kvalitāte, cienījams vecums, neveiksmes gultā ... Es ļoti vēlētos, lai šī būtu simtprocentīgi vīrišķīga saruna. Bet, kā zināms, iniciatīva visbiežāk piemīt tieši sievietei.
Visi jaunākie pasaules pētījumi liecina, ka erekcijas traucējumi, problemātiska urinēšana un jo īpaši neauglība nav tikai vienkārši problēmas. Tie ir signāli, ka organismam ir nepieciešama steidzama palīdzība.
Dr. Juris Ērenpreiss, starptautiski sertificēts andrologs, seksologs, seksopatologs, iVF Rīgas Androloģijas centra vadītājs, uzskata: ja vīrietis kaut ko pārdzīvo, izjūt pat vismazāko diskomfortu, iespējams, viņam jādodas pie androloga vai urologa un labāk to darīt savlaicīgi.
Androloģijas centrs iVF Riga ir pirmais androloģijas centrs Latvijā, kuru akreditējusi Eiropas Androloģijas akadēmija.
Dakter, kāda ir atšķirība starp urologu un andrologu?
Urologs ārstē urīnceļu sistēmas slimības: nieres, urīnpūsli, urīnizvadkanālu vīriešiem un sievietēm un vīriešu dzimumorgānu slimības: prostatas dziedzera slimības, sēklinieku audzēji utt. Androloga specializācija ir nedaudz atšķirīga. Pirmkārt, andrologs ārstē tikai vīriešus.
Androloga pacientus var iedalīt četrās jomās:
1) vīriešu neauglība;
2) vīriešu seksuālā disfunkcija - dzimumtieksmes samazināšanās vai pilnīga izzušana, erektīlā disfunkcija;
3) vīriešu dzimumorgānu iekaisuma slimības;
4) vīriešu dzimumhormonu traucējumi.
Kā seksologs, kā jūs varat palīdzēt pacientam?
Palīdzu atrisināt intīma rakstura problēmas, kuru pamatā ir psiholoģiskais aspekts, kā arī organisma fiziskā disfunkcija. Ir vērts atzīmēt, ka vismaz 50% no visiem seksuālas dabas traucējumiem ir saistīti ar psiholoģiskām problēmām. Piemēram, erekcijas traucējumus vīriešiem nereti izraisa spēcīgs stress. Nodarbojos arī ar seksuālu nesaskaņu risināšanu pāriem. Pazemināts libido, dažādas patoloģijas: anorgasmija, priekšlaicīga ejakulācija, erekcijas traucējumi.
Sievietes ir pieradušas apmeklēt ginekologu pat, ja nav sūdzību, vismaz reizi gadā profilakses nolūkos. Kāpēc vīrieši vēršas pie jums tikai tad, kad jau ir pavisam slikti?
Protams, ir ļoti atbildīgi pacienti, kuri savlaicīgi veic plānveida izmeklējumus un pārbaudes. Bet, diemžēl, jums ir taisnība, vīrieši ir pieraduši uzlikt atbildību par auglību un seksuālajām neveiksmju uz sieviešu pleciem. Bet par tādiem "sīkumiem", kā piemēram, bieža urinēšana, viņi vispār nepievērš uzmanību.
Vīriešiem būtu jāuztraucas par savu auglību un "vīrišķo godu", pat ja viņi vēl nevēlas vai neplāno bērnus, vai nav pastāvīga partnera, un jūs domājat, ka "būs jau labi".
Paskaidrojiet, kāpēc? Fertilitātes pazemināšanās – tās ir ne tikai neveiksmes gultā?
Jā, fertilitātes pazemināšanās ir saistīta ar tādām problēmām kā sirds un asinsvadu slimības, pašvērtējuma pazemināšanās, kas ietekmē garīgo veselību un pat dzīves ilguma samazināšanās.
Ir bijuši daudzi pētījumi, kas ir pierādījuši, ka pacientiem, kuri vēršas pie speciālista ar jautājumiem par neauglību un fertilitāti, pirmkārt, atklājās, ka jārisina ar veselību saistīti jautājumi kopumā. Šodien tas jau ir skaidrs, ka neauglība nav atsevišķi vērtējama problēma. Tās ir nopietnu procesu sekas, kas notiek vīriešu organismā. Pirmkārt, tas liecina par vaskulārās sistēmas, asinsvadu slimību risku, paaugstināts onkoloģiskais risks, jo īpaši sēklinieku vēža - saslimstība ar šo vēža veidu ir pirmajā vietā vīriešiem vecumā no 20 līdz 50 gadiem.
Īsumā: vīriešiem kā jebkad agrāk vajadzētu rūpēties par savu fertilitāti. Tas ir dzīvības un nāves jautājums, ne tikai iespēja ieņemt bērnu.
Taču pieņemts uzskatīt, ka tas neliecina par veselības problēmām?
Tā ir taisnība. Vīriešiem ir jāapzinās, ka neauglība vai slikta spermas kvalitāte ir viens no vīrieša vispārējās veselības simptomiem. Un pēkšņa erektilās disfunkcijas parādīšanās dažreiz var norādīt, ka notikušas izmaiņas asinsvadu sistēmā, kam nepieciešams pievērst īpašu uzmanību. Ja vīrietim ir mazkustīgs dzīvesveids, liekais svars, paaugstināts holesterīns - sākas asinsvadu ateroskleroze. Mēdz gadīties, ka sirds un asinsvadu saslimšanas vispirms var izpausties kā erekcijas traucējumi. Vīriešu dzimumloceklī atrodas vissmalkākie asinsvadi. Tādēļ kā vieni no pirmajiem, slimojot ar arterosklerozi, nosprostojas tieši šie asinsvadi. Tādēļ, ja uz vizīti ierodas vīrietis, kuram ir erekcijas traucējumi, tad veicam dzimumlocekļa asinsvadu izmeklēšanu - doplerogrāfiju nevis iesakām lietot Viagru. Un, ja asinsvadu caurlaidības rādītāji ir zemāki par noteikto normu, tad viņš nonāk infarkta riska grupā turpmāko piecu gadu laikā. Šādā gadījumā pacients ir jānosūta pie kardiologa, nevis jāapsola erekcijas atjaunošanos. .
“IESTARPINĀJUMS: IR ZINĀMI ČETRI IESPĒJAMIE EREKCIJAS TRAUCĒJUMU CĒLOŅI: ASINSVADU, HORMONĀLIE, NEIROGĒNIE UN PSIHOLOĢISKIE.”
Ar ko atšķiras check-up no standarta izmeklējuma?
Būtiski ar savu pieeju. Mūsdienās, diemžēl, var paiet vairāki mēneši no vizītes pie urologa līdz diagnozes noteikšanai un ārstēšanas uzsākšanai. Rindas, gaidīšana, nekādas skaidrības, nekāda plāna. Check-up vīrietim– tā ir pilnvērtīga pārbaude. Šajā gadījumā gan uroloģijā, gan reproduktīvās sistēmas ārstēšanā. Tikai tās tiek organizētas citādāk. Apsekojumi tiek veikti viens pēc otra, vienā vietā, cik ātri vien iespējams. Ārstam ir precīzs plāns, pacientam ir precīzi norādījumi. Tikai dažu dienu laikā jūs varat saņemt detalizētu anamnēzi, ja veicat pārbaudes ambulatori. Kopumā pārbaude izskatās apmēram tā: andrologs vai urologs sarunas laikā noskaidros nepieciešamo informāciju par jūsu pašreizējo seksuālo dzīvi un iepriekšējo pieredzi. Ārsts izjautās arī par jūsu dzīvesveidu un paradumiem, pārciestajām un patreizējām saslimšanām. Tiks veikta pilna pārbaude. Un tālāk nozīmēta izmeklēšana tepat, mūsu klīnikā. Sākot ar spermogrammu, hormonu testiem, asins analīzēm līdz pat Doplera un ultraskaņas diagnostikai - pēc nepieciešamības.
Viss izskatās samērā vienkārši. Jo īpaši, ja ir divas motivācijas: neauglības ārstēšana un erekcijas uzlabošana.
Tādēļ nav iemesla dzīvot nekvalitatīvu seksuālo dzīvi vai uzlikt atbildības nastu uz sievietes pleciem. Mūsdienās ir pieejamas lieliskas ārstēšanas iespējas, un viss, kas jums ir jāizdara - jāierodas pie manis uz vizīti un jāpasaka: "Man nepieciešama neliela palīdzība."
Tiesa, check-up nevajadzētu uztvert tikai kā pārbaudi, ja problēma jau ir kļuvusi traucējoša. Check-up ir paredzēts, lai atklātu problēmu tās agrīnā stadijā vai pat novērst tās parādīšanos.
Ir uroloģiskā un ir reproduktīvā pārbaude. Pastāstiet par šīm pārbaudēm sīkāk.
Reproduktīvā pārbaude ir paredzēta visiem, pat veseliem cilvēkiem, kuri rūpējas par savas dzīves kvalitāti.
Diagnostiku veikt ir noderīgi visiem vīriešiem, lai novērtētu reproduktīvo veselību un sagatavotos bērna ieņemšanai. Tas ir īpaši nepieciešams, ja ir problēmas ar uroģenitālo traktu, kā arī neveiksmīgi bērniņa ieņemšanas mēģinājumi pagātnē.
Programma paredz pilnīgu vīrieša organisma hormonālā stāvokļa, reproduktīvo funkciju stāvokļa, kā arī uroģenitālo orgānu darbības īpatnību pārbaudi. Pārbaudes pamatā ir laboratoriskā diagnostika, kur tiks noteikts hormonu līmenis asinīs, iekšējo orgānu darbības rādītāji, kā arī spermas analīze un vīriešu iegurņa ultrasonogrāfija. Programmā ir iekļauta primārā un noslēguma konsultācija pie androloga.
Uroloģiskā pārbaude ir paredzēta, lai identificētu problēmas vīriešu uroģenitālās sistēmas darbībā un novērtētu iespējamo noslieci; lai atklātu akūtus un hroniskus procesus, kas var izraisīt neauglību un seksuālus traucējumus; kā arī optimālās profilakses programmas izvēlei un veselīga dzīvesveida principu veidošanai. Pamatojoties uz veikto pārbaužu rezultātiem, jūs saņemsiet detalizētu aprakstu par uroģenitālās sistēmas orgānu stāvokli, konstatētajām novirzēm (ar pievienotu laboratorijas un instrumentālās diagnostikas rezultātiem) un ieteikumus turpmākai ārstēšanai vai novērošanai. Programmā ir iekļauta primārā un noslēguma konsultācija pie androloga.
Vai Jūs sniedzat arī ieteikumus par dzīvesveida uzlabošanu?
Apskatot anamnēzi un asins analīžu rezultātus, mēs varam redzēt pacienta cukura, holesterīna līmeni, asinsvadu datus. Un, protams, mēs sniedzam ieteikumus un, ja nepieciešams, nosūtām pie kolēģiem, piemēram, kardiologiem, endokrinologiem, kuri palīdzēs novērst nopietnākas slimības.
Mēs Latvijā veicām interesantu pētījumu androloģijā - par vīriešu menopauzes jeb andropauzes tēmu. Šajā jautājumā vērojamas dažādas nostājas, bet par vīriešu menopauzes galveno cēloni tiek dēvēts testosterona līmeņa pazemināšanās gadu gaitā. Pētījumā piedalījās aptuveni 1200 vīriešu. Un mēs ar kolēģiem noskaidroja, ka tikai 5% no visiem veselajiem vīriešiem tika novērots testosterona deficīts, un tas nozīmē, ka 95% vīriešu andropauze nedraudēja.
Vīriešiem ar hroniskām sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, pie aptaukošanās, diabēta, testosterona deficīta līmenis tika novērots vairāk nekā 70% gadījumu. Kas liecina par zemu andropauzes varbūtību, ja vīrietis ir vesels. Un gluži pretēji, hroniskas slimības gandrīz vienmēr iet roku rokā ar vīrieša klimaksu.
Tieši tādēļ ir svarīgi veikt kompleksas pārbaudes - kad mēs apskatām ne tikai vienu konkrētu problēmu, bet gan vīrieša veselību kopumā.
Runājot par neauglību - cik daudz vīriešu procentuāli ir neauglīgi?
Saskaņā ar PVO (Pasaules Veselības organizācijas) oficiālajiem datiem neauglīgu pāru biežums vidēji svārstās no 10 līdz 15% no kopējā precēto pāru skaita un, diemžēl, šim skaitam nav tendences samazināties. Pēc ekspertu domām, Eiropā aptuveni 10% precētu pāru cieš no neauglības, savukārt ir vērojama tendence, ka neauglīgās laulībās pieaug tieši vīriešu faktora īpatsvars. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, vīriešu faktors neauglīgās laulībās sāk dominēt. Pēdējo 20 gadu laikā to vīriešu īpatsvars, kuriem diagnosticēta neauglība, ir pieaudzis no 30% līdz 50% un turpina pastāvīgi pieaugt.
Cik atrisināma ir problēma?
Lielākā daļa pacientu, kuri ārstējas, kļūst par tēviem. Mēs vienmēr sākam ārstēt vīrieti, ja nav ģenētisku traucējumu. Un, ja izmeklējumi liecina, ka vīrieša sēkliniekos ir vismaz kaut kāds skaits spermatozoīdu. Diemžēl 10% gadījumu mēs diagnosticējam pilnīgu spermatozoīdu trūkumu.
Ir gadījumi, kad spermatozoīdi ir, taču tie nav pietiekami aktīvi, veselīgi, lai veiktu apaugļošanu. Bet arī šajā gadījumā mums ir risinājums.
Ir vairāki iemesli, kāpēc sperma ir nekvalitatīva.
IESTARPINĀJUMS: “EJAKULĀTA ANALĪZES NORMAS RĀDĪTĀJI VĪRIEŠIEM 20. UN 21. GADSIMTA SĀKUMĀ ĻOTI ATŠĶIRAS. JA 1949. GADĀ PAR NORMU TIKA UZSKATĪTI 300-60 MILJONI SPERMATOZOĪDU 1 ML EJAKULĀTA, TAD JAU 2009. GADĀ - TIKAI 20-15 MILJONI 1 ML EJAKULĀTA. PĒDĒJĀ PUSGADSIMTA LAIKĀ SPERMATOZOĪDU DAUDZUMS EJAKULĀTĀ IR SAMAZINĀJIES GANDRĪZ TRĪS REIZES. ŠĪ TENDENCE NORĀDA UZ PAKĀPENISKU SPERMAS KVALITĀTES PAZEMINĀŠANOS.”
Piemēram, mazkustīga dzīvesveida un stagnācijas dēļ mēs atklājam disbakteriozi. Sākas iekaisuma process, kuru vīrieši nekādā veidā neizjūt, bet tas ļoti negatīvi ietekmē spermas kvalitāti. Spermatozoīdu galviņu membrānās ir daudz polinepiesātināto taukskābju, kuras šādā "nepareizā" iekaisīgā vidē oksidējas, un spermatozoīdi zaudē savu ierasto formu un funkcijas, kas nepieciešamas apaugļošanās procesam. Kļūst vāji un neaktīvi.
Vīriešu uroģenitālajai sistēmai ir tāda īpatnība, ka jābūt ļoti spēcīgam iekaisumam, lai vīrietis to sajustu. Atšķirībā no sievietes, starp citu. Bet spermas analīzes laikā to iespējams lieliski diagnosticēt. Un tikpat viegli novēršams... Ārstēšana ietver gan pretiekaisuma terapiju, gan mikrofloras normalizēšanu un uztura ieteikumus.
IESTARPINĀJUMS:“ DISBAKTERIOZE VAI MIKROFLORAS (ARĪ REPRODUKTĪVĀS SISTĒMAS) IZMAIŅAS VAR IZRAISĪT DAŽĀDAS SLIMĪBAS, NOVĀJINĀTA IMUNITĀTE, KĀ ARĪ NEPAREIZS DZĪVESVEIDS, SMĒĶĒŠANA UN NEPIEMĒROTA DIĒTAS IZVĒLE - ALKOHOLA LIETOŠANA, PĀRĀK DAUDZ KAFIJAS, NEPIETIEKAMA DĀRZEŅU, GRAUDU, AUGĻU UZŅEMŠANA UN PĀRMĒRĪGI DAUDZ RAFINĒTU PĀRTIKAS PRODUKTU LIETOŠANA (RAFINĒTU MILTU IZSTRĀDĀJUMI AR RAFINĒTU CUKURU - MAIZĪTES, CEPUMI, SVIESTMAIZES UTT.), PĀRMĒRĪGS DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTU PATĒRIŅŠ (PIEMĒRAM, TĀ SAUKTĀ "OLBALTUMVIELU DIĒTA", KO DAŽREIZ LIETO SVARA ZAUDĒŠANAI). STRESS UN BEZMIEGS ARĪ NOVĀJINA IMUNITĀTI UN VAR IZRAISĪT DISBAKTERIOZI VAI IZMAIŅAS MIKROBIOMĀ.”
Mēs bieži redzam svarīgu mikroelementu un vitamīnu trūkumu: folijskābi, D vitamīnu, selēnu, dzelzi, cinku utt. Un tas ir arī viegli novēršams. Bet ir vērts zināt, ka daži svarīgi fermenti, kas iesaistīti spermatozoīdu veidošanā, bez selēna klātbūtnes nespēj normāli funkcionēt. Cinks ir būtisks spermatozoīdu DNS spirāles stabilitātes nodrošināšanai. Folijskābe ir būtiska spermas ražošanā iesaistīto gēnu normālai darbībai. Dzelzs - dzimumhormonu normālai darbībai. D vitamīns ir būtisks spermas nobriešanas procesam. C un E vitamīni - lai pasargātu spermu no tā sauktā oksidatīvā stresa. Spermas darbībai ļoti svarīgas ir arī tādas aminoskābes kā arginīns un karnitīns.
Kad organismā var veidoties minēto mikroelementu, vitamīnu un aminoskābju deficīts?
Diemžēl es jau ilgāku laiku neesmu redzējis labus analīžu rādītājus saviem pacientiem pirmā izmeklējuma laikā. Vīrieši slikti uzrauga vitamīnu un minerālvielu līdzsvaru. Mums tie jāpapildina ar pārtiku, bet diemžēl pārtika šajā ziņā mūsdienās kļūst sliktāka. Savukārt D vitamīns mūsu organismā tiek sintezēts saules ietekmē. Latvijā, protams, garajā ziemas periodā ir ļoti maz saules. Un tagad mēs esam arī atņēmuši iespēju ceļot uz siltām, saulainām valstīm.
Aminoskābes arginīnu un karnitīnu patērē mūsu muskuļi - ja vīrietim ir intensīva fiziskā aktivitāte, tad, citiem vārdiem sakot, šīs aminoskābes tiek izmantotas muskuļu darbības uzturēšanai, bet spermas šūnās to trūkst. Jāatzīmē, ka mērenas fiziskās aktivitātes pozitīvi ietekmē spermas kvalitāti un kūtrs dzīvesveids nepavisam nav ieteicams vai vēlams, ja vēlaties saglabāt labu seksuālo veselību.
Bet iedomājieties, ka pusi no visām problēmām, kas saistītas ar testosterona trūkumu var izārstēt, normalizējot ķermeņa svaru un līdzsvarojot nepieciešamo mikroelementu uzņemšanu.
IESTARPINĀJUMS:“ ĻOTI INTENSĪVA SEKSUĀLĀ DZĪVE AR BIEŽU EJAKULĀCIJU ARĪ VAR PATĒRĒT ŠO SVARĪGO ELEMENTU REZERVES ORGANISMĀ - PRAKSĒ ES DAŽKĀRT SASTOPOS AR KĻŪDAINU PĀRLIECĪBU, KA LIELĀKA IESPĒJA PALIKT STĀVOKLĪ, JA NODARBOJAS AR SEKSU KATRU DIENU. SPERMOTOZOĪDU SKAITS SAMAZINĀS BIEŽU DZIMUMAKTU LAIKĀ: KATRU SEKUNDI SĒKLINIEKOS NOBRIEST VIENS LĪDZ DIVI TŪKSTOŠI SPERMATOZOĪDU, TAČU, LAI VEIKSMĪGI APAUGĻOTOS, "STARTA POSMĀ" VAJADZĒTU BŪT DESMITIEM VAI SIMTIEM MILJONU.”
Ja cilvēks atmet smēķēšanu, spermas kvalitāte uzlabojas. Un es to novēroju visu laiku, ne tikai strādājot ar pacientiem kā andrologs, bet arī veicot laboratorijas pētījumus donoru programmām un spermas bankai.
Vai ir kādi vispārīgi ieteikumi, kurus vīrietis var ievērot pats, lai uzlabotu savu seksuālo veselību?
Dažu mēnešu laikā jūs varat radikāli mainīt savu dzīvi, veselību un spermas kvalitāti. Spermu pilnībā atjaunojas ik pēc 70-90 dienām. Attiecīgi, apmēram trīs mēneši jau būs pietiekami, lai mainītu tās kvalitāti. Šīs izmaiņas ietver parastos ieteikumus: samazināt alkohola patēriņu, pilnīga smēķēšanas atmešana (kas palēnina spermas ražošanu un pat var neatgriezeniski samazināt spermas ražošanu). Veselīga svara uzturēšana ar labu uzturu un fiziskām aktivitātēm. Izvairieties no pārkaršanas un, ja iespējams, iemācieties tikt galā ar stresu.
Vēl viens izšķirošs priekšnoteikums ir ķīmija, kas tiek izmantota visur, sākot ar pārtiku līdz pat kosmētikai un sadzīves ķīmijai. Tā negatīvi ietekmē mūsu veselību. Starp citu, sieviešu organismā šīs ķīmijas ir vairāk, jo viņas izmanto lielu kosmētikas daudzumu, kur to sastāvdaļām ir hormonus noārdoša iedarbība... Pētījumos ar dzīvniekiem tika pierādīts, ka problēmas rodas jau embrionālajā stadijā. Grūtniecības laikā uroģenitālās sistēmas attīstība zēniem jau veidojas nepareizi. Tāpēc ir tik svarīgi vienmēr rūpēties par savu veselību, ne tikai reizi pa reizei vai grūtniecības laikā.
Plaši izplatīts uzskats, ka fizioloģiskas izmaiņas, kas rodas sievietēm pēc 35 gadu vecuma, var ietekmēt bērna ieņemšanu, grūtniecību un veselību. Lielākā daļa vīriešu neapzinās, ka viņu vecumam var būt tāda pati ietekme ...
Rezultāti liecina, ka vīriešiem, kas vecāki par 35 gadu vecumu, var rasties fertilitātes samazināšanās, kas potenciāli palielina grūtniecības patoloģiju risku un iespējamas komplikācijas dzemdību laikā.
Citi jaundzimušo veselības riski, kas saistīti ar bērna tēvu vecumu ir jaundzimušo krampji, mazs dzimšanas svars un iedzimti sirds defekti. Jaundzimušie ir arī pakļauti noteiktu vēža veidu attīstības riskam, kognitīvo traucējumu un autisma attīstības iespējām.
Neskatoties uz to, ka vīrieša sperma pastāvīgi atjaunojas, nevajadzētu aizmirst, ka cilvēki ar vecuma iestāšanos zaudē muskuļu spēku, lokanību un izturību. Sperma arī zaudē savu "derīgumu" dzīves cikla laikā.
IESTARPINĀJUMS: “JA SPERMAS SASTĀVĀ IR NEPIETIEKAMS VAI IZTRŪKST KĀDS FERMENTS, KĀDA OLBALTUMVIELA, TAD ATKARĪBĀ NO TĀ, KURĀ RAŽOŠANAS POSMĀ TĀ ATRODAS, TAS IETEKMĒS GALA REZULTĀTU - BĒRNA VESELĪBU.”
Dakter, mēs ceram, ka, izlasot šo rakstu, sievietes paņems savus partnerus pie rokas un atvedīs pie jums uz pārbaudi. Un tomēr, vēlos palūgt pāris motivējošus vārdus, lai vīrieši paši tomēr uzņemtos iniciatīvu ...
Ir svarīgi saprast, ka vizīte pie manis nebūt nenozīmē spīdzināšanu. Sāpīgu procedūru nav. Jāsaka, ka procedūras un sarunas varētu nebūt tās patīkamākās. Bet šodien es ar pārliecību varu teikt, ka mēs spējam atrisināt lielāko daļu problēmu, kas saistītas ar auglību, reproduktīvo sistēmu un vīriešu seksuālo dzīvi.
Intervija tapa sadarbībā ar IVF Rīga
Autore Almaza Pirha
VIDES IETEKME UN NEVESELĪGS DZĪVESVEIDS – GALVENIE VĪRIEŠU NEAUGLĪBAS IEMESLIT
Latvijā aptuveni 7% vīriešu saskaras ar neauglības problēmām, taču par šo aspektu pāru neauglības ārstēšanā joprojām runā par maz. Latvijas Radio 1 "Ģimenes studijā" plašāka saruna par vīriešu neauglības iemesliem un iespējām to ārstēt raidījuma veidotājas Mairita Znotiņa, Agnese Linka, Ilze Zvaigzne.
Kāpēc aizvien vairāk pāru pie bērniņa tiek ar mediķu palīdzību, kādas iespējas palīdzēt un kādam vajadzētu būt dzīvesveidam, kad bērna ieņemšana tiek plānota, skaidro un vērtē klīnikas EGV ginekoloģe / reproduktoloģe Viola Millere un andrologs Rīgas Stradiņa universitātes vadošais pētnieks Juris Ērenpreiss.
Klausieties zemāk vai lr1.lsm.lv/
DR.APINIS – RAIDĪJUMS TV24 RĪGA
Vai tiešām spermas kvalitate vīriešiem pasliktinās, un kādi ir iemesli?
Vai neauglība ir atsevišķa slimība, vai kādas visa organisma kopīgas slimības viena no izpausmēm?
Vai ir tāda lieta kā vīriesu klimakss, jeb andropauze?
Cik bieži vīriešiem ir erekcijas traucējumi, kādi ir iemesli, ko var darīt?
Kāds sakars ir dzimumlocekļa artērijām ar koronārajam artērijām, jeb - vai erekcijas traucējumi var liecināt, ka draud infarkts?
UZTURA BAGĀTINĀTĀJI PĀRA SEKSUĀLAJAI VESELĪBAI
Viena no cilvēka ķermeņa brīnumainākajām īpašībām ir dabisks dziedinošais intelekts, kas spēj pastāvīgi atjaunoties un izdziedināt sevi. Bet nesabalansēts uzturs, ilgstoša un nepārdomāta medikamentu un kontracepcijas tablešu lietošana, agrīna dzimumdzīve, alkohols, smēķēšana un vispārējais stresa līmenis mūsdienu Rietumu sabiedrībā nelabvēlīgi ietekmē veselību, tostarp arī seksuālo. Viss, kas mūs nenogalina, padara mūs vājākus…
Lai saglabātu iespējami augstāku fertilitātes līmeni, hormoniem jābūt līdzsvarā. Lai veicinātu šī līdzsvara saglabāšanos, andrologs Dr. med. Juris Ērenpreiss (Eiropas Androloģijas akadēmijas loceklis un sertificēts klīniskais andrologs, vadošais pētnieks Rīgas Stradiņa universitātē), sadarbībā ar Ajūrvēdas ārstiem un speciālistiem no Indijas, ir izstrādājis augu izcelsmes preparātu kompleksus, lai uzlabotu vīriešu un sieviešu dzimumveselību un reproduktīvo funkciju
Mūsdienu farmakoterapija ļauj veiksmīgi koriģēt dažādus funkcionālos traucējumus. Taču pēdējo gadu laikā, dažādu traucējumu ārstēšanai kopā ar klasisko terapiju izmanto alternatīvas vai papildinošas metodes. Lieliski sevi ir pierādījuši dabiskie līdzekļi, kas uz organismu iedarbojas maigi un daudzos gadījumos ne mazāk efektīvi. Terapija ir mērķēta uz organisma atveseļošanu kopumā, nevis uz atsevišķiem tā orgāniem. Daudzi nesen veiktie pētījumi ir pierādījuši, ka seksuālie vai auglības traucējumi, vai dzimumhormonu disbalanss ir tikai viens no simptomiem, kas norāda uz visa organisma sliktu veselības stāvokli — gan vīriešiem, gan sievietēm. Dažādi pētījumi mūsdienu medicīnas līmenī ir pierādījuši un izskaidrojuši Ājurvēdā tūkstošiem gadu pazīstamu dabīgo augu preparātu labvēlīgo iedarbību uz vīriešu un sieviešu dzimumveselību un reproduktīvo funkciju, to spēju uzlabot hormonālo stāvokli, veicināt seksuālās funkcijas atjaunošanu. Pašlaik līdzīgus preparātus plaši rekomendē vīriešu fertilitātes fizioloģisko aspektu uzlabošanai
Dr. med. Juris Ērenpreiss: «Visu bērnību un jaunību mocījos ar iedzimtu plaušu kaiti — bronhektāzēm. Izslimoju vairākas pneimonijas, bieži biju slimnīcās. Centos stāvokli uzlabot, aktīvi sportojot un pūšot flautu. Taču plaušu stāvoklis neuzlabojās, un tradicionālā medicīna (ārsti pulmonologi) man nespēja palīdzēt. Vēlāk saskāros ar Ajūrvēdu, un pēc speciālista ieteikuma, izmēģināju veģetāru diētu, papildus lietoju dažus augu izcelsmes preparātus. Biju pozitīvi pārsteigts, ka mana plaušu kaite, ar ko biju mocījies gadiem ilgi, pilnībā izzuda pusgada laikā! Kopš tā laika pagājuši nu jau 22 gadi. Es joprojām esmu veģetārietis, un sāku pētīt Ajūrvēdu jau kā ārsts. Es bieži saskaros ar neauglības problēmām un seksuālajiem traucējumiem, un pie manis vēršas gan vīrieši — kā pie androloga, gan sievietes — kā pie seksopatologa vai Ajūrvēdas speciālista. Es vienmēr cenšos paskatīties uz problēmu no dažādām pusēm, un atrast piemērotāko risinājumu. Klasiskās medicīnas ietvaros Latvijā kļūst pieejamas arvien vairāk ārstēšanas metodes, un mūsu klīnikā mēs izmantojam jaunākās zinātniskās pieejas un iekārtas. Taču reizēm pietiek ar maigāku iejaukšanos ar uzturošo ārstēšanu, un šeit palīgā nāk Ajūrvēda, taču ideālus gatavus, iedarbīgus un licenzētus (atbilstošus ES prasībām) preparātus es neatradu. Tādēļ izstrādāju tādus pats, izmantojot savas zināšanas, pieredzi un zinot, kas nepieciešams maniem pacientiem.
NEAUGLĪBA, DEMOGRĀFIJA UN VESELĪBA
Iepriekšējā rakstā minēju, ka ar neauglību saskaras 15% no visiem pāriem, un 5% no pāriem – ar smagākām neauglīgas formām un paveidiem. Šie skaitļi protams liecina par neauglību kā milzīgu problēmu, it sevišķi Eiropas valstīs, kur demogrāfija ir diezgan kritiskā stāvoklī. Samazinās dzimstība, un vienlaicīgi, uzlabojoties medicīniskai aprūpei, pieaug eiropiešu dzīvildze. Tas, savukārt, noved pie populācijas novecošanās: samazinās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju un pieaug pensionāru relatīvais skaits. Ja 2000. gadā vecāks par 65 gadiem Eiropā bija katrs sestais iedzīvotājs, tad 2050. gadā tiek prognozēts, ka tāds būs jau katrs trešais. Ja 1985. gadā četri ekonomiski aktīvie iedzīvotāji maksāja nodokļus par vienu pensionāru, tad 2050. gadā vienam ekonomiski aktīvajam iedzīvotājam būs jāuztur 2 pensionāri. Līdz ar to neauglība ir ne tikai medicīniska, bet arī nozīmīga sociāla problēma.
Arvien augošai neauglības problēmai ir vairāki iemesli, kas, protams, ir saistīti ar sieviešu un vīriešu reproduktīvās veselības pasliktināšanos. No sievietes puses tāpat viens no ļoti svarīgiem cēloniskiem faktoriem ir arī arvien pieaugošais grūtniecības plānošanas vecums. Ir zināms, ka sievietes reproduktīvā spēja, jeb olšūnu apaugļošanas spēja pēc 30 gadu vecuma krītās par aptuveni 5% gadā. Latvijā 2000. gadu sākumā vidējais sieviešu pirmās grūtniecības plānošanas vecums bija 24 gadi. Analizējot datus par 2020. gadu mūsu klīnikā IVF-Riga, konstatējām, ka vidējais vecums sievietēm, kad tiek pieņemts lēmums sākt plānot grūtniecību, bija 30.2 gadi (vīriešiem: 32.4 gadi) – tātad esam panākuši Rietumeiropas rādītājus, kas sastādīja 30 gadu vecumu sievietēm jau pirms 15 gadiem.
Diemžēl, pāri (un sievietes) kā prioritāti arvien biežāk izvēlas karjeru, un tikai pēc 30 gadiem sāk plānot grūtniecību. Taču daba ir nepielūdzama. Protams, daudz kas ir atkarīgs no mums pašiem. Ja sievietei ir veselīgs dzīvesveids, tad daudzām sievietēm arī 35-40 gadu vecumā reproduktīvā veselība un iespējas ir labākas, nekā sievietēm, piemēram, 30 gadu vecumā, kas nerūpējas ne par kustīgu dzīvesveidu, ne veselīgu diētu.
Starp citu, kas ir veselīga diēta? Ajūrvēda uzskata, ka nav tādas “vienas” veselīgas diētas visiem cilvēkiem. Ka cilvēki atškirās pēc savas uzbūves, metabolisma, jeb – konstitūcijas tipa: vieni ir vienmēr kalsni, citi ir apaļīgi, utt., un katras veselīga diēta ir pavisam cita. Ja tas jūs ieinteresēja un Jūs vēlāties šo tēmu izpētīt dziļāk, Jūs varāt pieteikties manam ajūrvēdiskajam kursam Šakti centrā.NEAUGLĪBA UN AJŪRVĒDA
Neauglība – ir problēma, kad pārim gada laikā, dzīvojot regulāru dzimumdzīvi, nav iestājusies grūtniecība. Ar šo problēmu saskaras 15% jeb aptuveni katrs sestais pāris! Ja mēs uztveram neauglību kā slimību, tad ir vēl tikai viena cita saslimšana, kas ir vēl izplatītāka – 21. gadsimta galvenā kaite “metabolais sindroms” (par šo noteikti arī izstāstīšu kādā no nākamajiem postiem). Labās ziņas ir tādas, ka 2/3 no neauglības gadījumiem ir vieglas vai vidējas pakāpes, un pēc zināmas abu partneru veselības piekoriģēšanas grūtniecība 2/3 no pāriem, kam tā neiestājās pirmā gada laikā, iestājas turpmāko divu gadu laikā. Savukārt 5% no visiem pāriem ir sarežģītāki grūtniecības neiestāšanās iemesli (piemēram, hormonāli vai ģenētiski traucējumi), kad ir nepieciešama nopietna ārstēšana.
Savukārt 2/3 no neauglības gadījumu – slikta spermas kvalitāte vīriešiem, vai ginekoloģiskas problēmas sievietēm – ir vienkārši visa organisma disbalansa viena no izpausmēm. Mūsdienu medicīna bieži pat teiks: vienīgā izpausme, jo citu problēmu sievietei vai vīrietim ar veselību nav. Taču Ajurvēda organisma disbalansu iedala 6 pakāpēs, un slimību mēs jau diagnosticējam, kad disbalanss ir sasniedzis 4.pakāpi. Ja cilvēks pārzina Ajūrvēdu, viņš pats var atpazīt jebkādas no sava organisma disbalansa pirmajām pazīmēm un ātri pieņemt mērus, lai nenonāktu līdz slimībai. Tā ir viena no unikālajām Ajūrvēdas iespējām.
Tieši tādēļ es ik pa laikam lasu Ajurvēdas pamatzināšanu kursu – lai katrs pats varētu rūpēties par savu veselību, un vērsties pie ārsta tikai īpašos gadījumos. Aktuālo informāciju par kursiem jautājiet Šakti centrā www.shakti.lv +371 28635980).
KĀPĒC VĪRIEŠI 50+ GADU VECUMĀ VAR KĻŪT PAR TĒVIEM UN SIEVIETES NEVAR?
Savukārt sievietes bioloģiskā loma ir nesalīdzināmi lielāka - ir jāiznēsā grūtniecība, jādzemdē bērns, un pēc tam viņš ir jābaro un jāaudzē. Un tam, neapšaubāmi, ir nepieciešami ļoti lieli fizioloģiskie un enerģētiskie patēriņi, veselības resursi no sievietes puses. Ne velti mēs iesakām sievietēm pēc dzemdībām dot laiku organismam atgūties 2- 3 gadus, pirms plānot nākamo grūtniecību. Tādējādi, jo vecāka ir sieviete, jo mazāk sievietes organismam ir resursu, lai tiktu galā ar visiem minētiem uzdevumiem. Manuprāt, tādēļ daba ir iekārtojusi tā, ka noteiktā vecumā sievietei iestājas menopauze, un viņa vairs nav spējīga radīt bērnus. Savukārt vīriešiem šāda iespēja var saglabāties arī lielākā vecumā.