NEAUGLĪBA, DEMOGRĀFIJA UN VESELĪBA
Iepriekšējā rakstā minēju, ka ar neauglību saskaras 15% no visiem pāriem, un 5% no pāriem – ar smagākām neauglīgas formām un paveidiem. Šie skaitļi protams liecina par neauglību kā milzīgu problēmu, it sevišķi Eiropas valstīs, kur demogrāfija ir diezgan kritiskā stāvoklī. Samazinās dzimstība, un vienlaicīgi, uzlabojoties medicīniskai aprūpei, pieaug eiropiešu dzīvildze. Tas, savukārt, noved pie populācijas novecošanās: samazinās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju un pieaug pensionāru relatīvais skaits. Ja 2000. gadā vecāks par 65 gadiem Eiropā bija katrs sestais iedzīvotājs, tad 2050. gadā tiek prognozēts, ka tāds būs jau katrs trešais. Ja 1985. gadā četri ekonomiski aktīvie iedzīvotāji maksāja nodokļus par vienu pensionāru, tad 2050. gadā vienam ekonomiski aktīvajam iedzīvotājam būs jāuztur 2 pensionāri. Līdz ar to neauglība ir ne tikai medicīniska, bet arī nozīmīga sociāla problēma.
Arvien augošai neauglības problēmai ir vairāki iemesli, kas, protams, ir saistīti ar sieviešu un vīriešu reproduktīvās veselības pasliktināšanos. No sievietes puses tāpat viens no ļoti svarīgiem cēloniskiem faktoriem ir arī arvien pieaugošais grūtniecības plānošanas vecums. Ir zināms, ka sievietes reproduktīvā spēja, jeb olšūnu apaugļošanas spēja pēc 30 gadu vecuma krītās par aptuveni 5% gadā. Latvijā 2000. gadu sākumā vidējais sieviešu pirmās grūtniecības plānošanas vecums bija 24 gadi. Analizējot datus par 2020. gadu mūsu klīnikā IVF-Riga, konstatējām, ka vidējais vecums sievietēm, kad tiek pieņemts lēmums sākt plānot grūtniecību, bija 30.2 gadi (vīriešiem: 32.4 gadi) – tātad esam panākuši Rietumeiropas rādītājus, kas sastādīja 30 gadu vecumu sievietēm jau pirms 15 gadiem.
Diemžēl, pāri (un sievietes) kā prioritāti arvien biežāk izvēlas karjeru, un tikai pēc 30 gadiem sāk plānot grūtniecību. Taču daba ir nepielūdzama. Protams, daudz kas ir atkarīgs no mums pašiem. Ja sievietei ir veselīgs dzīvesveids, tad daudzām sievietēm arī 35-40 gadu vecumā reproduktīvā veselība un iespējas ir labākas, nekā sievietēm, piemēram, 30 gadu vecumā, kas nerūpējas ne par kustīgu dzīvesveidu, ne veselīgu diētu.
Starp citu, kas ir veselīga diēta? Ajūrvēda uzskata, ka nav tādas “vienas” veselīgas diētas visiem cilvēkiem. Ka cilvēki atškirās pēc savas uzbūves, metabolisma, jeb – konstitūcijas tipa: vieni ir vienmēr kalsni, citi ir apaļīgi, utt., un katras veselīga diēta ir pavisam cita. Ja tas jūs ieinteresēja un Jūs vēlāties šo tēmu izpētīt dziļāk, Jūs varāt pieteikties manam ajūrvēdiskajam kursam Šakti centrā.